Brūnkaklis
Vidēji liela, drukna (46 cm, 650–1000 g) nirpīle ar pagaru kaklu un knābi, īsu asti. Apspalvojumā dominē dažādu toņu brūns un pelēks, vienīgi vēlā rudenī, tēviņam pārejot uz kāzu tērpu, galva kļūst kastaņbrūna, guza un astes rajons melns. Apspalvojumā, izņemot (nedaudz) spārna apakšējās segspalvas, nav baltumu.
Visbiežāk sastopams lielajos ezeros un lielajos zivju dīķos līdz novembra sākumam, visvairāk – līdz septembra vidum.
Brūnkaklis, tēviņš riesta tērpā.
Foto: Egils Ozols
Brūnkaklis, mātīte.
Foto: Ēva Krēsla
Gaišo sīkraibumojumu uz pleca daļas visvairāk vecam tēviņam, mazāk vecai mātītei, apmēram tikpat – jaunam tēviņam, bet jaunai mātītei nav nemaz. Vecam tēviņam galva sarkanbrūna, vecai mātītei – pelēcīgi brūna (ar septembra vidu tādas arī jaunputniem). Ja astē nav jaunputna spalvu, jāskata gaišais sīkraibumojums uz terciārēm: vecs tēviņš– gaišas, blīvi raibumotas (1), jauns tēviņš– tumšas, viegli sīkraibumotas (2), veca mātīte – pelēki brūnas ar sīkraibumotiem galiem (3, attēlā grūti saskatāmas), jauna mātīte – brūnas bez raibumiem (4).