Meža pīle
Meža pīle, tēviņš riesta tērpā.
Foto: Egils Ozols
Meža pīle, saukta arī par mercu vai merceni, ir visbiežāk sastopamā un visvairāk medītā pīle Latvijā. Savā ģintī tā ir augumā lielākā (58 cm, 750 -1450 g).
Medību sezonas sākumā abi dzimumi līdzīgi mātītei, septembra beigās tēviņi sāk iegūt riesta tērpu.
Lidojumā uzkrītošs tumšzilais spārna spogulis ar baltu svītru tā priekšpusē un aizmugurē, baltā spārna apakšpuse.
Medī visu sezonu, visvairāk augustā -septembrī.
Meža pīlei sezonas sākumā vecumu nosaka pēc astes spalvām - jaunajam putnam astes spalvas ar robiņiem galos, vecam - smailas. Sezonas beigās, kad agrāk izšķīlušies putni asti jau nomainījuši, jāpārbauda spārns.
Dzimumu bieži var noteikt pēc knābja (tēviņiem dzeltens vai olīvzaļš, mātītēm oranžs ar melniem plankumiem), taču tam iespējamas dažādas krāsu variācijas, tāpēc šaubu gadījumos visdrošāk dzimumu noteikt pēc spārna.
Meža pīle, mātīte.
Foto: Egils Ozols
Meža pīle, tēviņš pēcriesta tērpā.
Foto: Edgars Smislovs
Mātītei spārna spoguli no priekšas norobežojošā baltā svītra turpinās virs terciārēm (3.pakāpes lidspalvām) (1), tēviņiem aiziet līdz tām (2).
Tā kā meža pīles jaunie putni jau septembrī var būt nomainījuši astes spalvas, svarīgi vecumu mācēt atšķirt arī pēc spārniem - jauniem tēviņiem garākā terciāre krietni tumšāka (3), veciem - nedaudz gaišāka, pelnu pelēka (4), jaunām mātītēm terciāru segspalvas tumšas, vecām - ar gaišbrūnu maliņu (5).
